nozagts draugs

Naktī no 4. uz 5. datumu no krāpņu telpas Marijas ielā 13, Rīgā tika nozagti divi riteņi. Mans uzticamais draugs Pele un vīra jaunskunga vārdā nenosauktais ritens.

Bildē redzama Pele, zagšanas mirklī uz bagāžnieka bija bērnu sēdeklītis. Ritens nolīmēts ar atstarojošām līmlentēm, groziņā ir pamatīgs caurums, bagažnieks izliecies no smaga pašažiera, rāmim viegli nodauzīta krāsa.
Diemžēl otra riteņa bildes nav.
Ja nu notiek brīnums un jūs redzat šo riteni uz ielas, dodied ziņu.

modīgās

Kādu dienu  ikdienas pastaigas steidzīgajā daļā, kad no ratiem atskan nepārprotams Ņam!!!, mūs ar Māru noķēra uz bildi.Šoreiz 2 min upurēju savas meitas vajadzības, lai uz mirkli sajustos super stilīgā mamma http://www.ielumode.lv/?modelid=271

čības + lāču misija

Pēdējā laikā šķiet to vien daru kā šuju čības. Šīs jau ir pie sava valkātāju, tādēļ varu tās atrādīt.

Mārai uzdāvināja iespēju izveidot pašai savu draugu utt iekš Teddy Mountain, izvēle krita uz pandu. Šai zvērā saskatu līdzību ar mūsu kaķeni asins kāro plēsoņu, kas patiesībā pēdējā laikā apbrīnojami labi uzvedas. Bet ne par to ir stāsts. Tātad - piedzīvojuma laikā Mārai sākās histērija, kad pandu piepildīja ar mākoņiem, šķiet viņa gribēja izglābt savu jauno draugu no piepildīšanas ar sinteponu paskaļa trokšņa pavadībā. Kopš Pandas ienākšanas mūsu mājās ir notikušas šādas izmaiņas Māra to vien dara, kā staigā pa māju ar lāčiem vai Pandu. Aizejot ciemos, ja ceļā pagadās lācis, tas noteikti jāsamīļo, no labdarības tirdziņa mēs atgriezāmies ar jaunu plīša lāci, lāči ir visur. Šķiet viņas misija ir lāčus pasargāt no viņu drausmīgā likteņa un izmīļot no viņiem to ciešanas.Kas mani mazliet kaitināja, bet īpaši neuztrauca līdz vakardienai. Māra iet uz nodarbībā Yamahas mūzikas skolā, kur viss grozās ap roni Robi, protams ronis Robis ir balts plīša izstrādājums. Kādreiz Māra ar Robi sasveicinājās, samīļojās, sabučojās, paspēlējās un miermīlīgā ceļā viņa to atdeva skolotājai vai kādam no bērniem, līdz vakardienai. Vakar Robis tika glābts, sargāts, sauciet to kā gribat, pusi nodarbību skolotāja pavadīja ar Māru un Robi klēpī, brīdī, kad centos no jaunkundzes stingrā tvēriena izdabūt Robi, Māra pirmo reizi publiski krita gar zemi un bļāva, viņas acīs bija īsts izmisums.
Tādi lūk mums lāču piedzīvojumi!

vācisks ieraksts

Vakar Māra saņēma pirmās dzimšanas dienas dāvanas - krustmātes un tantes vācijas pirkumus . Es no sajūsmas gandrīz sāku raudāt. Pēdējās negulētās naktis liek par sevi manīt.

 

Māra viennozīmīgi ir pirmā jaunkundze ciemā:)

un māsas ašā Vācijā radītā filma.
skaisti Undīn esi safilmējusi!

 Kā es priecājos, ka mani draugi ir topošie aktieri un horeogrāfi! Uz teātri grūti sataisīties, uz kuru izrādi iet, kad utt. Bet kad uzstājas tavi draugi, vienkārši ir jāaiziet.
Pirmdien bijām uz izrādi Kucēni . Pārsmējāmies līki! Protams, beigās apraudājos. Tiešām viņi BIJA bērni, visi vecie pigori ar konfektēm, apvainošanos, kaušanos, mīļošanos, draudzēšanos un nedraudzēšanos un darīšanu PA ĪSTAM! Viss tika atainots, kā bērnībā. Jā Ksenijas (meitene, kas attēloja suni) stāsts atrāva atpakaļ realitātē. Atkal caur mani izgāja visas pasaules sāpe par pamestajiem, slimajiem un vēl sazin kā cietušajiem  bērniem.
Jurģi tu esi super!

Jau mēnesi trešdienu vakaros eju gleznot. Beidzot, beidzot, beidzot man roka sāk klausīt, gleznojums sāk pēc kaut kā izskatīties, vecās iemaņas sāk atdzīvoties! Šīs trīs stundas nedēļā sāk pārvērsties par manām svētajām stundām. Studija arī ir kā radīta man. Brīvs režīms, kad gribi, tad nāc, glezno kaut visu nakti. šobrīd šīs privilēģijas nevaru izmantot, bet ideja vien man rada omulības sajūtu. Nav noteiktās stundas tanīs un tanīs dienās un ne minūti ilgāk, saspiestība, šķībā lūrēšana tev pār plecu, spriedze. Vienuvārdsakot perfekts variants man.

Mārai kaut kur gultā ir ziemas krājumu slēptuvīte, kur var atrast maizes, ābolu, skāba gurķa gabaliņus. Katru vakaru viņa kaut ko izvelk.

dvīņu mamma

Pagājušo nedēļ man bija iespēja iejusties dvīņu mammas lomā, lai  gan tikai uz divām stundām, bet tomēr. Viss bija labi mazie savā nodabā dzīvojās.

Jautrība sākās mirklī, kad abi jaunie cilvēki sagribēja gulēt. Man par lielu nelaimi abi ir pieraduši aizmigt uz rokām. Lai iegūtu šādu stāvokli,

 izpildījos šādi

 Teikšu nav joka lieta.
Es zemi noliecos dvīņu mammu priekšā, noņemu cepuri un apbrīnoju viņas.

kultūras diena

Māras 11 mēnešu jubileja sagaidīta ūber kulturāli. Vienā dienā trīs izstādes! tagad zinu ar ko nodarbošos, garajās ziemas dienās, kad īpaši ilgi nevarēs ar jaunkundzi pa āru vazāties. Līdz muzejam, sasildīties un tad atkal aši uz mājām.
Par redzēto
Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā.
Sākumā biju satraukusies, kā ar ratiem un omīti lai tieku augšā pa trepēm. Izrādās labajos sānos ir paslēpusies invalīdu ieeja. Jāpiezvana pie durvīm un pēc mirkļa ir klāt tantiņa, kas pavada uz liftu. Tā kā šis muzejs ratiņotājus gaida.

Oskars Norītis  Liriskā vitalitāte
Izstāde man īpaši nekādas emocijas neizsauca, vienīgi atcerējos bērnības grāmatas.
vairāk par izstādi http://www.lnmm.lv/lv/lnmm/info/visit/exhibition/2011/liriska-vitalitate/
Kamēr mamma otrajā stāvā, jaunkundze karietē pie tantiņām pačučēja. Izrādās, tā esot visai bieži un tantes mīļuprāt mazos gulētājus pieskata un pastumda, kad šie sāk knosīties.

Gļebs Panteļejevs Ornitoloģija
BLEĶIS BLEĶIS BLEĶIS!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Man patīk Bleķis! Atcerējos metinātavā pavadītos vakarus, dzirksteles, sakusuša metāla smaržu. Kad padomā vairs nebūs bērnu pie šīs nodarbošanās atgriezīšos!
Man patika un Mārai arī.  Lielais melnais briedis ar mežģīņu ragiem bij Māras favorīts, muzeju pieskandināja Pej,pej!
vairāk par izstādi http://www.lnmm.lv/lv/lnmm/info/visit/exhibition/2011/ornitologjija/

Artūrs Lapiņš  Līdzsvars
Kārtējo reizi pārliecinājos, ka viena no skaistākajām dabas radītajām lietām ir sievietes ķermenis. Nepārprotiet, mani fascinē tās plūstošās līnijas.
vairāk par izstādi
http://latfoto.lv/foto-izstades/2467-arhitekta-artura-lapina-jubilejas-personalizstade-lidzsvars.html

pej, pej!

stāsts iz mūsu gultas
kad draugs ir mājās, vakaros notiek ļembasts lielajā gultā. Šais 3,6 kvadrātmetros salien visa ģimenīte. Tā nu mēs dzīvojamies un mācam Mārai, ka kaķītis ir jāpaijā paij paij. Kaķītis (tautā saukta par Asins Kāro Plēsoņu) guļ vīrišķim uz krūtīm un pacieš Māras saucamos paij paij. Pie pirmā izrautā spalvu kušķa kaķītis ir prom. Māra ierauga tēta spalvaino krūtažu un "Pej, Pej!" turpina paijāt, sajūsmā spiegt un ar otru roku rādīt uz kaķi.

tādi te zvēriņi.