Misija ADATA

Vēršana mūsmājās tagad ir topā! Atskan sauciens: "Adata!" un pēc mirkļa Māra sēž  krēslā pie pogu kastes.

Esmu tikusi pie savas pirmās rotaslietas, ko darinājis mans bērns. Jūtos bezgala lepna!

 

Misija ADATA parasti beidzas ar sādu skatu

 

Visas pogas pie zemes un aiziet trādi-rīdis par savākšanu. Atradu risinājumu, dodu mazu kastīti ar pogām, ne visu lielo trauku.  Dažas izbērtās pogas vieglāk savākt pašai Mārai, ne mums abām kašķēties, kad visa istaba pilna. Apbrīnojami, cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai es to saprastu!

 

 Māras un kāda bloga iedvesmota (lūdzu, bloga īpašnieci neņemt ļaunā, bet tiešām neatceros, kur to redzēju) ķēros pie spontānas Eduarda vārdadienas dāvanas izgatavošanas. Iepriekš minētā dāma caurumus bij griezusi ar manikīra šķērītēm, cepuri nost, man pacietības nepietiktu, kur nu vēl caurumiņus apšūt ar krāsainiem  diegiem. Gan kāda pēc šī apraksta atpazīs par ko ir runa. Esiet tik laipnas un pasakiet, lai varu ielikt godīgu atcauci.

 Manā variantā biezajā filca A4 loksnē caurumi, tika izsisti ar kniežu sitamajiem un daži caurumi apstrādāti ar kniedēm, ko esmu mantojusi no vīra jaunskunga tēva. Kurpju šņores un lenta no krājumiem. Māras pirkstiņi iemēģina Eduka jauno mantu, viņai gāja grūtāk, kā ar pogām. Iemesls uztaisīt vēl vienu veramo lapu:)

Lai  dzīvo smalkā motorika!!!